/ LV-LV V3.1 ©2012.gads LKMI lkmiweb@nospam.com (Administrators) lkmiweb@nospam.com (Administrators) Sat, 19 May 2012 23:44:57 +0300 Sat, 19 May 2012 23:44:57 +0300 http://backend.userland.com/rss e107 (http://e107.org) hourly 1 60 http://www.lkmi.lv/news.php?item.1062.3
Lielajā ceturtdienā Jēzus ne tikai iedibināja Euharistiju, bet arī piedzīvoja vientulību, pamestību, nodevību, aizliegšanos, apsūdzību un arestu. Benedikts XVI atgādināja, ka notikumi, kas tajā naktī risinājās Olīvu dārzā, ir saistīti ar cilvēces atpestīšanas noslēpumu. Nakts simbolizē komunikācijas trūkumu – sacīja pāvests. Naktī cilvēki cits citu neredz. Tā norāda uz tādu situāciju, kurā cilvēki viens otru nesaprot, un kurā ir aptumšota patiesība. Taču Jēzus ir gaisma un patiesība, komunikācija, šķīstība un labestība. Viņš ienāk naktī, kura ir arī nāves, komūnijas un dzīvības pazaudēšanas simbols. Jēzus ienāk naktī, lai uzvarētu nāvi un liktu cilvēces vēsturē ataust jaunai Dieva dienai.

Benedikts XVI paskaidroja, ka vārds „Abba” tulkojumā nozīmē „Tēvs”. Tas ir drīzāk tāds vārds, ko savam tēvam adresē bērns. Tas ir mīļvārds, ko parasti, vēršoties pie Dieva, neviens neuzdrošinājās lietot. Jēzus lieto šo izteiksmes veido, jo Viņš ir patiess Debesu Tēva dēls, Viņa bērns, kurš atrodas dziļā vienotībā ar Dievu. Pāvests uzsvēra, ka elements, kas vislabāk Jēzu raksturo, ir Viņa tuvās attiecības ar Dievu. Pateicoties Viņam, arī mēs varam iepazīt Dievu un Viņam uzticēties. Vērojot Jēzu, kurš lūdzas Olīvdārzā, varam mācīties paļāvību.

Kas attiecas uz Jēzus stāju, Matejs un Marks raksta, ka Viņš krita uz vaiga zemē, bet Lūkass norāda, ka Jēzus lūdzās, nometies ceļos. Mēs, kristieši, varam stāvēt taisni ļaunā varas priekšā – sacīja pāvests. Mēs esam taisni pasaules priekšā tādēļ, ka atrodamies uz ceļiem Dieva priekšā. Mēs metamies ceļos Tēva priekšā, jo esam Viņa bērni. Tādā veidā mēs atzīstam, ka Viņš ir Dievs, un apliecinām Viņam savu paļāvību. Benedikts XVI atgādināja, ka Kristus, atrazdamies nāves priekšā, cīnījās ar sevi un Tēvu. Viņš redz arī mani un lūdzas arī par mani. Līdz ar to, šis Jēzus nāvīgo baiļu brīdis ir būtisks pestīšanas procesa elements.

Atgriežoties pie Jēzus lūgšanas satura, pāvests norādīja, ka Jēzus paklausīja sava Tēva gribai. Ādams atteicās paklausīt. Viņš rīkojās nevis saskaņā ar Dieva, bet savu gribu, taču Jēzus paklausīja. Grēka būtība ir augstprātība – uzsvēra Svētais tēvs. Mēs domājam, ka esam patiesi brīvi tad, kad rīkojamies tikai pēc savas patikas. Mēs domājam, ka Dievs apspiež mūsu brīvību. Mēs gribam no Viņa atbrīvoties. Taču īstenībā, kad cilvēks saceļas pret Dievu, viņš saceļas pats pret sevi, attālinās no patiesības un zaudē brīvību. Benedikts XVI atgādināja, ka mēs esam brīvi tikai tad, kad esam patiesībā. Mēs kļūstam „kā Dievs” nevis Viņu atmetot, bet Viņam paklausot.

Pārpublicēts no Vatikāna Radio latviešu programmas
]]>
Lielajā ceturtdienā Jēzus ne tikai iedibināja Euharistiju, bet arī piedzīvoja vientulību, pamestību, nodevību, aizliegšanos, apsūdzību un arestu. Benedikts XVI atgādināja, ka notikumi, kas tajā naktī risinājās Olīvu dārzā, ir saistīti ar cilvēces atpestīšanas noslēpumu. Nakts simbolizē komunikācijas trūkumu – sacīja pāvests. Naktī cilvēki cits citu neredz. Tā norāda uz tādu situāciju, kurā cilvēki viens otru nesaprot, un kurā ir aptumšota patiesība. Taču Jēzus ir gaisma un patiesība, komunikācija, šķīstība un labestība. Viņš ienāk naktī, kura ir arī nāves, komūnijas un dzīvības pazaudēšanas simbols. Jēzus ienāk naktī, lai uzvarētu nāvi un liktu cilvēces vēsturē ataust jaunai Dieva dienai.

Benedikts XVI paskaidroja, ka vārds „Abba” tulkojumā nozīmē „Tēvs”. Tas ir drīzāk tāds vārds, ko savam tēvam adresē bērns. Tas ir mīļvārds, ko parasti, vēršoties pie Dieva, neviens neuzdrošinājās lietot. Jēzus lieto šo izteiksmes veido, jo Viņš ir patiess Debesu Tēva dēls, Viņa bērns, kurš atrodas dziļā vienotībā ar Dievu. Pāvests uzsvēra, ka elements, kas vislabāk Jēzu raksturo, ir Viņa tuvās attiecības ar Dievu. Pateicoties Viņam, arī mēs varam iepazīt Dievu un Viņam uzticēties. Vērojot Jēzu, kurš lūdzas Olīvdārzā, varam mācīties paļāvību.

Kas attiecas uz Jēzus stāju, Matejs un Marks raksta, ka Viņš krita uz vaiga zemē, bet Lūkass norāda, ka Jēzus lūdzās, nometies ceļos. Mēs, kristieši, varam stāvēt taisni ļaunā varas priekšā – sacīja pāvests. Mēs esam taisni pasaules priekšā tādēļ, ka atrodamies uz ceļiem Dieva priekšā. Mēs metamies ceļos Tēva priekšā, jo esam Viņa bērni. Tādā veidā mēs atzīstam, ka Viņš ir Dievs, un apliecinām Viņam savu paļāvību. Benedikts XVI atgādināja, ka Kristus, atrazdamies nāves priekšā, cīnījās ar sevi un Tēvu. Viņš redz arī mani un lūdzas arī par mani. Līdz ar to, šis Jēzus nāvīgo baiļu brīdis ir būtisks pestīšanas procesa elements.

Atgriežoties pie Jēzus lūgšanas satura, pāvests norādīja, ka Jēzus paklausīja sava Tēva gribai. Ādams atteicās paklausīt. Viņš rīkojās nevis saskaņā ar Dieva, bet savu gribu, taču Jēzus paklausīja. Grēka būtība ir augstprātība – uzsvēra Svētais tēvs. Mēs domājam, ka esam patiesi brīvi tad, kad rīkojamies tikai pēc savas patikas. Mēs domājam, ka Dievs apspiež mūsu brīvību. Mēs gribam no Viņa atbrīvoties. Taču īstenībā, kad cilvēks saceļas pret Dievu, viņš saceļas pats pret sevi, attālinās no patiesības un zaudē brīvību. Benedikts XVI atgādināja, ka mēs esam brīvi tikai tad, kad esam patiesībā. Mēs kļūstam „kā Dievs” nevis Viņu atmetot, bet Viņam paklausot.

Pārpublicēts no Vatikāna Radio latviešu programmas
]]> Raksti Andris Fri, 06 Apr 2012 17:19:00 +0300 http://www.lkmi.lv/news.php?item.1062.3 http://www.lkmi.lv/news.php?item.1061.3
Lielās ceturtdienas rīta Euharistijas laikā Benedikts XVI svētīja katehumenu, slimnieku svaidīšanas un svētās hrizmas eļļas un visi garīgie gani atjaunoja priesterības solījumus. Pāvests atgādināja, ka šodien ir ārkārtīgi svarīgi, lai priesteri būtu ticības prieka pilni. Tāpat ir vajadzīga radikāla paklausība, cerības dinamika un mīlestības spēks. „Dārgie draugi, ir skaidrs, ka līdzināšanās Kristum ir ikvienas atjaunotnes nepieciešamais nosacījums un pamats”, uzsvēra Svētais tēvs. Ja Kristus ideāls mums var šķist pārāk augsts, tad esam aicināti sekot svēto piemēram. Svētie mums parāda, kā notiek atjaunotne un ko mēs varam tās labā darīt. Tie ļauj saprast, ka Dievs neskatās uz kvantitāti un ārējiem panākumiem. Viņa uzvaras izaug no necilā sinepju grauda.

Homīlijā Benedikts XVI pievērsās priesteru mācīšanas uzdevumam un pastorālajai dedzībai. Šajā sakarā atzina, ka šodienas attīstītajā sabiedrībā vērojams reliģiskais analfabētisms. Lai iepazītu ticību un to iemīlētu, jāiepazīst Dieva vārds. Ticības jubilejas gads būs īpaši labvēlīga iespēja sludināt Labo vēsti ar jaunu dedzību un atjaunotu prieku. Šo vēsti atrodam Svētajos Rakstos un Baznīcas Maģistērija dokumentos. Pāvests atgādināja, ka priesteri ir aicināti izplatīt nevis savas teorijas un viedokļus, bet Baznīcas mācību. Es kļūstu tas, kas es esmu, uzvarot un pārkāpjot sevi – viņš sacīja. Vai klausītāji ticēs sludinātajam vārdam, būs atkarīgs no paša sludinātāja – gan priestera, gan arī katra ticīgā – personīgās vienotības ar Kristu un Baznīcu. Bez tam, katrs priesteris ir aicināts dedzīgi rūpēties gan par cilvēka dvēseles, gan miesas vajadzībām, tas ir, par cilvēku visā veselumā – norādīja Benedikts XVI.

Pārpublicēts no Vatikāna Radio latviešu programmas
]]>
Lielās ceturtdienas rīta Euharistijas laikā Benedikts XVI svētīja katehumenu, slimnieku svaidīšanas un svētās hrizmas eļļas un visi garīgie gani atjaunoja priesterības solījumus. Pāvests atgādināja, ka šodien ir ārkārtīgi svarīgi, lai priesteri būtu ticības prieka pilni. Tāpat ir vajadzīga radikāla paklausība, cerības dinamika un mīlestības spēks. „Dārgie draugi, ir skaidrs, ka līdzināšanās Kristum ir ikvienas atjaunotnes nepieciešamais nosacījums un pamats”, uzsvēra Svētais tēvs. Ja Kristus ideāls mums var šķist pārāk augsts, tad esam aicināti sekot svēto piemēram. Svētie mums parāda, kā notiek atjaunotne un ko mēs varam tās labā darīt. Tie ļauj saprast, ka Dievs neskatās uz kvantitāti un ārējiem panākumiem. Viņa uzvaras izaug no necilā sinepju grauda.

Homīlijā Benedikts XVI pievērsās priesteru mācīšanas uzdevumam un pastorālajai dedzībai. Šajā sakarā atzina, ka šodienas attīstītajā sabiedrībā vērojams reliģiskais analfabētisms. Lai iepazītu ticību un to iemīlētu, jāiepazīst Dieva vārds. Ticības jubilejas gads būs īpaši labvēlīga iespēja sludināt Labo vēsti ar jaunu dedzību un atjaunotu prieku. Šo vēsti atrodam Svētajos Rakstos un Baznīcas Maģistērija dokumentos. Pāvests atgādināja, ka priesteri ir aicināti izplatīt nevis savas teorijas un viedokļus, bet Baznīcas mācību. Es kļūstu tas, kas es esmu, uzvarot un pārkāpjot sevi – viņš sacīja. Vai klausītāji ticēs sludinātajam vārdam, būs atkarīgs no paša sludinātāja – gan priestera, gan arī katra ticīgā – personīgās vienotības ar Kristu un Baznīcu. Bez tam, katrs priesteris ir aicināts dedzīgi rūpēties gan par cilvēka dvēseles, gan miesas vajadzībām, tas ir, par cilvēku visā veselumā – norādīja Benedikts XVI.

Pārpublicēts no Vatikāna Radio latviešu programmas
]]> Raksti Andris Thu, 05 Apr 2012 17:19:00 +0300 http://www.lkmi.lv/news.php?item.1061.3 http://www.lkmi.lv/news.php?item.1058.3
Ir tiesa, ka šodien atceramies viņa nāves brīdi, taču jāatgādina, ka kristiešiem nāves diena ir dies natalis – piedzimšana debesīm. Ir tiesa arī, ka Jānis Pāvils II ir palicis mūsu sirdīs un mūsu vidū kā mīlēts cilvēks. Viņš ir ienācis mūsu sirdīs, ienācis mūsu mājās. Daudzās mājās ir palikušas viņa fotogrāfijas, viņa svētību kartes kā viņa paša tuvības zīmes. Taču pats svarīgākais ir tas, ka viņš patiešām ir palicis cilvēku sirdīs. Īpaša un taustāma šīs tuvības zīme ir viņa kapa apmeklējums svētā Pētera bazilikā. Cits fenomens, kas izaudzis šai pēdējā gadā – pirmajā viņa beatifikācijas gadā, ir relikviju svētceļojums, kas ir sācies pavisam spontānā veidā. Tas sākās līdz asins relikvijas klātbūtni Pasaules Jauniešu dienās Madridē, un šodien turpina starptautisku ceļojumu. Pirmais posms bija Meksika, kur relikvijas pabija visās Meksikas diecēzēs, vēlāk – Kolumbija ar pieturas punktiem vairākās šīs zemes diecēzēs. Šobrīd relikvijas atrodas Nigērijā. Kaut kādā veidā šī svētīgā cilvēka klātbūtne mūsu vidū atgādina par viņa dzīves veikumu, par viņa kalpošanas starptautisko dimensiju. Taču tas, kas visvairāk saglabājies ļaužu atmiņā, ir mīlestības pārpilnība, ko viņš ir sējis. Tā patiešām ir klātbūtne – nevis vienkāršā fiziskā klātbūtne, bet viņa ideju, jūtu, un visvairāk – viņa dāvātās mīlestības klātbūtne.

Šodien joprojām atceramies vārdus, ko viņš teica sava pontifikāta sākumā „Nebaidieties, atveriet, atdariet plaši durvis Kristum!” Šis vēstījums ir aizvien aktuāls…
Tas ir absolūti aktuāls vēstījums, tas ir aicinājums, kas prasa ieguldījumu un dod drosmi, jo sevišķi, šai brīdī, kad Baznīca pārdzīvo daudzas grūtības, kad cilvēks savā klātbūtnē vairs nesaskata pozitīvo. Lūk, šis nolite timere – šis „nebaidieties” noslēpums, kuru viņš sauca no svētā Pētera laukuma, dziļi sakņojās Dieva noslēpumā. Viņš pats teica: „Cilvēks, kas atrodas Dieva priekšā, cilvēks, kurš iegrimis Dievā, nebaidās ne no kā. Viņam nav no kā baidīties! Lūk, šais vārdos, šai dziļajā, pat mistiskajā pieredzē dzirdam svētā Pāvila vārdus „Kas mūs var atšķirt no Kristus mīlestības?”

Tagad, kad ir pagājuši septiņi gadi, kādas atmiņas jūs glabājat savā sirdī?
Atmiņas par īstu, patiesu cilvēku. Par lielas gudrības, lielas kultūras un visvairāk par visu – liela garīguma cilvēku. Taču tai pašā laikā, par cilvēku ar piesātinātu reliģisko un kultūras skatījumu. Viņš bija tuvs, uzmanīgs cilvēks, kurš spēja redzēt arī tos, kurus citi parasti neredzēja, nesaskatīja un neievēroja. Viņš bija cilvēks, kurš prata iedziļināties personas sirdī un vienmēr atrast īstos vārdus, lai iedrošinātu un aicinātu raudzīties uz dzīvi ar kristīgo cerību.

Cik tālu ir pavirzījusies Jāņa Pāvila II kanonizācijas lieta?
Protams, šīs lietas virzība nav beigusies tūlīt pēc beatifikācijas. Beatifikācija bija tikai viens posms. Ir tiesa, ka kanonizācijai vairs nav vajadzīga viņa dzīves izpēte un tikumi, kas bija nepieciešami beatifikācijai. Šobrīd gaidām kādu Dieva zīmi, lai varētu virzīties šai procesā uz priekšu: to Dieva zīmi, kas ir brīnums. Varu tikai teikt, ka no daudzām pasaules vietām pienāk daudzas liecības par saņemtajām žēlastībām, kas izlūgtas ar svētīgā Jāņa Pāvila II palīdzību. Dažas no tām ir ļoti interesantas. Šobrīd gaidu dokumentāciju, lai varētu uzsākt padziļinātas studijas, veicot kārtīgu izšķirošanas procesu.

Pārpublicēts no Vatikāna Radio latviešu programmas
]]>
Ir tiesa, ka šodien atceramies viņa nāves brīdi, taču jāatgādina, ka kristiešiem nāves diena ir dies natalis – piedzimšana debesīm. Ir tiesa arī, ka Jānis Pāvils II ir palicis mūsu sirdīs un mūsu vidū kā mīlēts cilvēks. Viņš ir ienācis mūsu sirdīs, ienācis mūsu mājās. Daudzās mājās ir palikušas viņa fotogrāfijas, viņa svētību kartes kā viņa paša tuvības zīmes. Taču pats svarīgākais ir tas, ka viņš patiešām ir palicis cilvēku sirdīs. Īpaša un taustāma šīs tuvības zīme ir viņa kapa apmeklējums svētā Pētera bazilikā. Cits fenomens, kas izaudzis šai pēdējā gadā – pirmajā viņa beatifikācijas gadā, ir relikviju svētceļojums, kas ir sācies pavisam spontānā veidā. Tas sākās līdz asins relikvijas klātbūtni Pasaules Jauniešu dienās Madridē, un šodien turpina starptautisku ceļojumu. Pirmais posms bija Meksika, kur relikvijas pabija visās Meksikas diecēzēs, vēlāk – Kolumbija ar pieturas punktiem vairākās šīs zemes diecēzēs. Šobrīd relikvijas atrodas Nigērijā. Kaut kādā veidā šī svētīgā cilvēka klātbūtne mūsu vidū atgādina par viņa dzīves veikumu, par viņa kalpošanas starptautisko dimensiju. Taču tas, kas visvairāk saglabājies ļaužu atmiņā, ir mīlestības pārpilnība, ko viņš ir sējis. Tā patiešām ir klātbūtne – nevis vienkāršā fiziskā klātbūtne, bet viņa ideju, jūtu, un visvairāk – viņa dāvātās mīlestības klātbūtne.

Šodien joprojām atceramies vārdus, ko viņš teica sava pontifikāta sākumā „Nebaidieties, atveriet, atdariet plaši durvis Kristum!” Šis vēstījums ir aizvien aktuāls…
Tas ir absolūti aktuāls vēstījums, tas ir aicinājums, kas prasa ieguldījumu un dod drosmi, jo sevišķi, šai brīdī, kad Baznīca pārdzīvo daudzas grūtības, kad cilvēks savā klātbūtnē vairs nesaskata pozitīvo. Lūk, šis nolite timere – šis „nebaidieties” noslēpums, kuru viņš sauca no svētā Pētera laukuma, dziļi sakņojās Dieva noslēpumā. Viņš pats teica: „Cilvēks, kas atrodas Dieva priekšā, cilvēks, kurš iegrimis Dievā, nebaidās ne no kā. Viņam nav no kā baidīties! Lūk, šais vārdos, šai dziļajā, pat mistiskajā pieredzē dzirdam svētā Pāvila vārdus „Kas mūs var atšķirt no Kristus mīlestības?”

Tagad, kad ir pagājuši septiņi gadi, kādas atmiņas jūs glabājat savā sirdī?
Atmiņas par īstu, patiesu cilvēku. Par lielas gudrības, lielas kultūras un visvairāk par visu – liela garīguma cilvēku. Taču tai pašā laikā, par cilvēku ar piesātinātu reliģisko un kultūras skatījumu. Viņš bija tuvs, uzmanīgs cilvēks, kurš spēja redzēt arī tos, kurus citi parasti neredzēja, nesaskatīja un neievēroja. Viņš bija cilvēks, kurš prata iedziļināties personas sirdī un vienmēr atrast īstos vārdus, lai iedrošinātu un aicinātu raudzīties uz dzīvi ar kristīgo cerību.

Cik tālu ir pavirzījusies Jāņa Pāvila II kanonizācijas lieta?
Protams, šīs lietas virzība nav beigusies tūlīt pēc beatifikācijas. Beatifikācija bija tikai viens posms. Ir tiesa, ka kanonizācijai vairs nav vajadzīga viņa dzīves izpēte un tikumi, kas bija nepieciešami beatifikācijai. Šobrīd gaidām kādu Dieva zīmi, lai varētu virzīties šai procesā uz priekšu: to Dieva zīmi, kas ir brīnums. Varu tikai teikt, ka no daudzām pasaules vietām pienāk daudzas liecības par saņemtajām žēlastībām, kas izlūgtas ar svētīgā Jāņa Pāvila II palīdzību. Dažas no tām ir ļoti interesantas. Šobrīd gaidu dokumentāciju, lai varētu uzsākt padziļinātas studijas, veicot kārtīgu izšķirošanas procesu.

Pārpublicēts no Vatikāna Radio latviešu programmas
]]> Raksti Andris Tue, 03 Apr 2012 17:19:00 +0300 http://www.lkmi.lv/news.php?item.1058.3 http://www.lkmi.lv/news.php?item.1060.3
„Tāpat kā pirmie apustuļi, arī jūs esiet Kristus misionāri savās ģimenēs, draugu un paziņu lokā, skolās un darbā, nabadzīgo un slimnieku vidū” – sacīja pāvests. – „Drosmīgi sludiniet Jēzus mīlestību un labestību. Viņš dāvā jums drosmi un spēkus. Stipriniet saikni ar Kristu. Uzticiet Viņam savas vēlmes un ilgas, pašu un citu cilvēku rūpes, īpaši, to cilvēku, kuriem pietrūkst cerības. Ar savu piemēru palīdziet saviem vienaudžiem atklāt Kristu un Viņa Baznīcu,” vēlēja Svētais tēvs.

Pāvests atgādināja, ka ar Palmu svētdienu sākās Lielā nedēļa, kurā svinam Kristus ciešanu, nāves un augšamcelšanās noslēpumu. Viņš atsauca atmiņā Pasaules Jauniešu dienu Krustaceļu, kas pagājuša gada augustā notika Madrides ielās. Pāvests mudināja jauniešus pieņemt un pacietīgi nest arī savas dzīves krustu. Esam aicināti sludināt, ka Dievs mīl katru cilvēku.

Tikšanās noslēgumā Benedikts XVI runāja arī par nākamajām jauniešu dienām, kas 2013. gada jūlijā notiks Riodežaneiro. Pāvests pauda cerību, ka tās kļūs par svarīgu pagrieziena punktu Baznīcas ceļā, kas vienmēr ir jauna un vēlas nodot jaunajām paaudzēm priekpilno Evaņģēlija vēsti.

Pārpublicēts no Vatikāna Radio latviešu programmas
]]>
„Tāpat kā pirmie apustuļi, arī jūs esiet Kristus misionāri savās ģimenēs, draugu un paziņu lokā, skolās un darbā, nabadzīgo un slimnieku vidū” – sacīja pāvests. – „Drosmīgi sludiniet Jēzus mīlestību un labestību. Viņš dāvā jums drosmi un spēkus. Stipriniet saikni ar Kristu. Uzticiet Viņam savas vēlmes un ilgas, pašu un citu cilvēku rūpes, īpaši, to cilvēku, kuriem pietrūkst cerības. Ar savu piemēru palīdziet saviem vienaudžiem atklāt Kristu un Viņa Baznīcu,” vēlēja Svētais tēvs.

Pāvests atgādināja, ka ar Palmu svētdienu sākās Lielā nedēļa, kurā svinam Kristus ciešanu, nāves un augšamcelšanās noslēpumu. Viņš atsauca atmiņā Pasaules Jauniešu dienu Krustaceļu, kas pagājuša gada augustā notika Madrides ielās. Pāvests mudināja jauniešus pieņemt un pacietīgi nest arī savas dzīves krustu. Esam aicināti sludināt, ka Dievs mīl katru cilvēku.

Tikšanās noslēgumā Benedikts XVI runāja arī par nākamajām jauniešu dienām, kas 2013. gada jūlijā notiks Riodežaneiro. Pāvests pauda cerību, ka tās kļūs par svarīgu pagrieziena punktu Baznīcas ceļā, kas vienmēr ir jauna un vēlas nodot jaunajām paaudzēm priekpilno Evaņģēlija vēsti.

Pārpublicēts no Vatikāna Radio latviešu programmas
]]> Raksti Andris Tue, 03 Apr 2012 17:19:00 +0300 http://www.lkmi.lv/news.php?item.1060.3 http://www.lkmi.lv/news.php?item.1059.3
Benedikts XVI skaidroja, ka šodien pūlis sauc „Hosanna!”, bet dažas dienas vēlāk tie paši cilvēki kliegs „Sit Viņu krustā!”. Tāpat kā tā laika Jeruzalemes iedzīvotājiem, arī mums ir jāatbild uz būtisku jautājumu: kas man ir Kristus? „Lai Palmu svētdiena kļūst par nozīmīgu dienu katra jaunieša dzīvē – vēlēja pāvests. – Esam aicināti pieņemt svarīgus lēmumus. Pirmām kārtām meklēt un pieņemt Kristu, sekot Viņam, atklāt Viņa nāves, ciešanu un augšamcelšanās noslēpumā savas dzīves jēgu.” Pasaules Jauniešu dienas tēma ir svētā Pāvila aicinājums: „Vienmēr priecājieties Kungā!” (Flp 4, 4).

Aicinājumu priecāties Kungā pilnībā īstenoja svētā Klāra. Pirms 800 gadiem, svētā Franciska un viņa pirmo brāļu dzīves piemēra pamudināta, Palmu svētdienā, viņa atstāja tēva mājas, lai pilnībā ziedotu savu dzīvi Kungam. 18 gadus vecajai Klārai bija ticības un mīlestības drosme, kas palīdzēja viņai izvēlēties Kristu un atklāt Viņā prieka un miera avotu.

Pāvests atgādināja, ka Palmu svētdienas liturģija mudina katru no mums slavēt un pateikties Kristum, cilvēka Pestītājam. Jēzus atdeva savu dzīvību mūsu dēļ. Arī mēs esam aicināti ziedot savu dzīvi Tam, kurš ar savu nāvi ir atpestījis pasauli.

Par Pasaules Jauniešu dienas svinību diecēzes ietvaros nozīmi Benedikts XVI runāja arī apcerē pirms lūgšanas „Kunga eņģelis.” Ilgas pēc prieka ir dziļi apslēptas ikviena cilvēka sirdī. Daudz vairāk par tūlītēju un īslaicīgu apmierinājuma izjūtu mūsu sirds tiecas pēc dziļa, pilnīga un nepārejoša prieka, kas piešķirtu „garšu” mūsu eksistencei. Tas īpaši raksturīgs jums, jo jaunība ir tas dzīves posms, kad cilvēks pastāvīgi atklāj dzīvi, pasauli, citus cilvēkus un pats sevi. Tas ir laiks, kad cilvēks atveras nākotnei un dziļi ilgojas pēc laimes, draudzības, dalīšanās un patiesības, laiks, kad mūs iedvesmo augsti ideāli un kaļam lielus plānus, citējot vēstjumu Pasaules Jauniešu dienā, teica Benedikts XVI.

Sveicot atsevišķas svētceļnieku grupas, pāvests atgādināja, ka Pasaules Jauniešu dienas moto ir Tautu apustuļa aicinājums: „Vienmēr priecājieties Kungā!” Prieks, kas izplūst no pārliecības, ka Dievs mūs mīl, ir mūsu kristīgās dzīves būtiskais elements. Ar prieku lieciniet par Kristu! – aicināja Svētais tēvs.

Benedikts XVI apsveica Svētā Pētera laukumā klātesošos Pasaules Jauniešu dienu Madridē un Riodežaneiro organizatorisko komiteju pārstāvjus. 1. aprīlī Romas piepilsētā Rokka di Papa noslēdzās starptautiska tikšanās, kurā apspriesta sagatavošanās programma nākamajam jauniešu saietam, kas 2013. gada jūlijā notiks Brazīlijā.

Uzrunājot ticīgos angļu valodā, pāvests vēlēja, lai Kristus ciešanu, nāves un augšāmcelšanās noslēpuma svinēšana palīdz visiem atgriezties, izlīgt ar Dievu, pieņemt Viņa žēlastību, dzīvot mīlestībā un kalpot saviem brāļiem.

Pārpublicēts no Vatikāna Radio latviešu programmas
]]>
Benedikts XVI skaidroja, ka šodien pūlis sauc „Hosanna!”, bet dažas dienas vēlāk tie paši cilvēki kliegs „Sit Viņu krustā!”. Tāpat kā tā laika Jeruzalemes iedzīvotājiem, arī mums ir jāatbild uz būtisku jautājumu: kas man ir Kristus? „Lai Palmu svētdiena kļūst par nozīmīgu dienu katra jaunieša dzīvē – vēlēja pāvests. – Esam aicināti pieņemt svarīgus lēmumus. Pirmām kārtām meklēt un pieņemt Kristu, sekot Viņam, atklāt Viņa nāves, ciešanu un augšamcelšanās noslēpumā savas dzīves jēgu.” Pasaules Jauniešu dienas tēma ir svētā Pāvila aicinājums: „Vienmēr priecājieties Kungā!” (Flp 4, 4).

Aicinājumu priecāties Kungā pilnībā īstenoja svētā Klāra. Pirms 800 gadiem, svētā Franciska un viņa pirmo brāļu dzīves piemēra pamudināta, Palmu svētdienā, viņa atstāja tēva mājas, lai pilnībā ziedotu savu dzīvi Kungam. 18 gadus vecajai Klārai bija ticības un mīlestības drosme, kas palīdzēja viņai izvēlēties Kristu un atklāt Viņā prieka un miera avotu.

Pāvests atgādināja, ka Palmu svētdienas liturģija mudina katru no mums slavēt un pateikties Kristum, cilvēka Pestītājam. Jēzus atdeva savu dzīvību mūsu dēļ. Arī mēs esam aicināti ziedot savu dzīvi Tam, kurš ar savu nāvi ir atpestījis pasauli.

Par Pasaules Jauniešu dienas svinību diecēzes ietvaros nozīmi Benedikts XVI runāja arī apcerē pirms lūgšanas „Kunga eņģelis.” Ilgas pēc prieka ir dziļi apslēptas ikviena cilvēka sirdī. Daudz vairāk par tūlītēju un īslaicīgu apmierinājuma izjūtu mūsu sirds tiecas pēc dziļa, pilnīga un nepārejoša prieka, kas piešķirtu „garšu” mūsu eksistencei. Tas īpaši raksturīgs jums, jo jaunība ir tas dzīves posms, kad cilvēks pastāvīgi atklāj dzīvi, pasauli, citus cilvēkus un pats sevi. Tas ir laiks, kad cilvēks atveras nākotnei un dziļi ilgojas pēc laimes, draudzības, dalīšanās un patiesības, laiks, kad mūs iedvesmo augsti ideāli un kaļam lielus plānus, citējot vēstjumu Pasaules Jauniešu dienā, teica Benedikts XVI.

Sveicot atsevišķas svētceļnieku grupas, pāvests atgādināja, ka Pasaules Jauniešu dienas moto ir Tautu apustuļa aicinājums: „Vienmēr priecājieties Kungā!” Prieks, kas izplūst no pārliecības, ka Dievs mūs mīl, ir mūsu kristīgās dzīves būtiskais elements. Ar prieku lieciniet par Kristu! – aicināja Svētais tēvs.

Benedikts XVI apsveica Svētā Pētera laukumā klātesošos Pasaules Jauniešu dienu Madridē un Riodežaneiro organizatorisko komiteju pārstāvjus. 1. aprīlī Romas piepilsētā Rokka di Papa noslēdzās starptautiska tikšanās, kurā apspriesta sagatavošanās programma nākamajam jauniešu saietam, kas 2013. gada jūlijā notiks Brazīlijā.

Uzrunājot ticīgos angļu valodā, pāvests vēlēja, lai Kristus ciešanu, nāves un augšāmcelšanās noslēpuma svinēšana palīdz visiem atgriezties, izlīgt ar Dievu, pieņemt Viņa žēlastību, dzīvot mīlestībā un kalpot saviem brāļiem.

Pārpublicēts no Vatikāna Radio latviešu programmas
]]> Raksti Andris Mon, 02 Apr 2012 17:19:00 +0300 http://www.lkmi.lv/news.php?item.1059.3 http://www.lkmi.lv/news.php?item.1065.3
Pāvests atgādina, ka Klāras atgriešanās vēsture ir saistīta ar Palmu svētdienas liturģiskajiem svētkiem. Viņas biogrāfs raksta: „Tuvojās Palmu diena, kad jauniete ieradās pie Dieva cilvēka, lai jautātu kā viņai rīkoties, lai atgrieztos. Svētais Francisks iesaka šai svētku dienā saposties un kopā ar ļaudīm doties Palmu svētdienas gājienā, bet vakarā, izejot no pilsētas, pasaulīgo prieku nomainīt ar Kristus ciešanu apceri. Pienākot svētdienai, Klāra kopā ar citām sievietēm, jauna un mirdzoša svētku gaismā, ieradās baznīcā. Kamēr pārējās sievietes steidzās paņemt palmu zarus, viņa nekustējās no vietas. Tai brīdī, bīskaps, kurš nokāpa pa kāpnēm, pienāca pie Klāras un viņas rokās ielika palmu zaru... Bija pagājuši 6 gadi, kopš svētuma ceļu uzsāka Francisks. Viņa lēmums bija saviļņojis pilsētu. Pirmos Franciska dzīves gadus iezīmēja grūtības, rūgtums un nesapratne. Taču daudzi sāka pārdomāt. Arī jauno Klāru, kas toreiz vēl bija pusaudze, skāra šī liecība. Būdama apveltīta ar spēcīgu reliģisko izjūtu, viņa ietekmējās no Franciska eksistenciālajām pārmaiņām. Klāra viņu uzmeklēja un viņu pārņēma tā pati mīlestība uz Kristu.”

Pāvests atgādina, ka svētais Francisks jau iepriekš bija pareģojis Klāras un viņas garīgo māsu gājumu. Kamēr viņš atjaunoja svētā Damiana baznīcu, kurā Jēzus viņu uzrunāja no krucifiksa, Francisks pasludināja, ka šai vietā dzīvos sievietes, kas ar savu svēto dzīvesveidu slavinās Dievu. Šis oriģinālais krucifikss šodien atrodas svētās Klāras bazilikā. „Kristus lielās acis, kas sajūsmināja Francisku, kļuva par Klāras „spoguli”,” raksta Benedikts XVI. Viņš piebilst, ka tais gados, kad viņa no Franciska mācījās gājumu pie Dieva, Asīzes nabags rādīja viņai augstāko skaistumu, kas netiek mērīts ar liekulību, bet attīstītās autentiskas mīlestības dzīvē, sekojot krustā sistā Kristus pēdās.

„Dievs ir patiesais skaistums!” uzsver pāvests. „Klāras sirdi apgaismoja šis spožums, un tas pamudināja viņu nodoties gandarīšanas dzīvei.” Tāpat kā svēto Francisku, arī Klāru daudzi nesaprata. Taču Klāra tam bija gatava. Pāvests uzsver, ka franciskāņu un klarišu garīgumā izceļas mīlestība un paklausība Baznīcai.

Francisks zināja, kāpēc viņš ierosināja Klārai bēgt no mājām tieši Lielās nedēļas sākumā. „Tātad, visa kristīgā dzīve, un īpašās konsakrācijas dzīve ir Lieldienu noslēpuma auglis,” raksta Benedikts XVI. „Palmu svētdienas liturģijā savijas sāpes un godība. Šis temats attīstīsies nākamajās dienās līdz ar Ciešanu tumsu līdz Lieldienu gaismai,” vēstījumā turpina pāvests. Sekot svētās Asīzes Klāras piemēram viņš aicina arī mūsdienu jauniešus. „Nekad vēl laiks nav rosinājis tik daudz sapņu ar tūkstošiem dažādu dzīves kārdinājumu, kur viss šķiet iespējams un atļauts,” teikts vēstījumā. Pāvests atzīst, ka joprojām tomēr pastāv dzīves piepildījuma trūkums. Tiekšanās pēc laimes un pašīstenošanās bieži vien ved pie „mākslīgām paradīzēm”, pie narkotikām un nesakārtotām jūtām. Apvāršņus aptumšo arī grūtības atrast cilvēka cieņai atbilstošu darbu. Vēstījuma noslēgumā pāvests akcentē, ka Klāras un Franciska dzīves stāsts ir aicinājums pārdomāt par eksistences jēgu un meklēt Dievā patiesā prieka noslēpumu.

Pārpublicēts no Vatikāna Radio latviešu programmas
]]>
Pāvests atgādina, ka Klāras atgriešanās vēsture ir saistīta ar Palmu svētdienas liturģiskajiem svētkiem. Viņas biogrāfs raksta: „Tuvojās Palmu diena, kad jauniete ieradās pie Dieva cilvēka, lai jautātu kā viņai rīkoties, lai atgrieztos. Svētais Francisks iesaka šai svētku dienā saposties un kopā ar ļaudīm doties Palmu svētdienas gājienā, bet vakarā, izejot no pilsētas, pasaulīgo prieku nomainīt ar Kristus ciešanu apceri. Pienākot svētdienai, Klāra kopā ar citām sievietēm, jauna un mirdzoša svētku gaismā, ieradās baznīcā. Kamēr pārējās sievietes steidzās paņemt palmu zarus, viņa nekustējās no vietas. Tai brīdī, bīskaps, kurš nokāpa pa kāpnēm, pienāca pie Klāras un viņas rokās ielika palmu zaru... Bija pagājuši 6 gadi, kopš svētuma ceļu uzsāka Francisks. Viņa lēmums bija saviļņojis pilsētu. Pirmos Franciska dzīves gadus iezīmēja grūtības, rūgtums un nesapratne. Taču daudzi sāka pārdomāt. Arī jauno Klāru, kas toreiz vēl bija pusaudze, skāra šī liecība. Būdama apveltīta ar spēcīgu reliģisko izjūtu, viņa ietekmējās no Franciska eksistenciālajām pārmaiņām. Klāra viņu uzmeklēja un viņu pārņēma tā pati mīlestība uz Kristu.”

Pāvests atgādina, ka svētais Francisks jau iepriekš bija pareģojis Klāras un viņas garīgo māsu gājumu. Kamēr viņš atjaunoja svētā Damiana baznīcu, kurā Jēzus viņu uzrunāja no krucifiksa, Francisks pasludināja, ka šai vietā dzīvos sievietes, kas ar savu svēto dzīvesveidu slavinās Dievu. Šis oriģinālais krucifikss šodien atrodas svētās Klāras bazilikā. „Kristus lielās acis, kas sajūsmināja Francisku, kļuva par Klāras „spoguli”,” raksta Benedikts XVI. Viņš piebilst, ka tais gados, kad viņa no Franciska mācījās gājumu pie Dieva, Asīzes nabags rādīja viņai augstāko skaistumu, kas netiek mērīts ar liekulību, bet attīstītās autentiskas mīlestības dzīvē, sekojot krustā sistā Kristus pēdās.

„Dievs ir patiesais skaistums!” uzsver pāvests. „Klāras sirdi apgaismoja šis spožums, un tas pamudināja viņu nodoties gandarīšanas dzīvei.” Tāpat kā svēto Francisku, arī Klāru daudzi nesaprata. Taču Klāra tam bija gatava. Pāvests uzsver, ka franciskāņu un klarišu garīgumā izceļas mīlestība un paklausība Baznīcai.

Francisks zināja, kāpēc viņš ierosināja Klārai bēgt no mājām tieši Lielās nedēļas sākumā. „Tātad, visa kristīgā dzīve, un īpašās konsakrācijas dzīve ir Lieldienu noslēpuma auglis,” raksta Benedikts XVI. „Palmu svētdienas liturģijā savijas sāpes un godība. Šis temats attīstīsies nākamajās dienās līdz ar Ciešanu tumsu līdz Lieldienu gaismai,” vēstījumā turpina pāvests. Sekot svētās Asīzes Klāras piemēram viņš aicina arī mūsdienu jauniešus. „Nekad vēl laiks nav rosinājis tik daudz sapņu ar tūkstošiem dažādu dzīves kārdinājumu, kur viss šķiet iespējams un atļauts,” teikts vēstījumā. Pāvests atzīst, ka joprojām tomēr pastāv dzīves piepildījuma trūkums. Tiekšanās pēc laimes un pašīstenošanās bieži vien ved pie „mākslīgām paradīzēm”, pie narkotikām un nesakārtotām jūtām. Apvāršņus aptumšo arī grūtības atrast cilvēka cieņai atbilstošu darbu. Vēstījuma noslēgumā pāvests akcentē, ka Klāras un Franciska dzīves stāsts ir aicinājums pārdomāt par eksistences jēgu un meklēt Dievā patiesā prieka noslēpumu.

Pārpublicēts no Vatikāna Radio latviešu programmas
]]> Raksti Andris Sat, 31 Mar 2012 17:19:00 +0300 http://www.lkmi.lv/news.php?item.1065.3 http://www.lkmi.lv/news.php?item.1063.3
„Tas ir tuvākmīlestības un solidaritātes žests, kuram, mūsu skatījumā, ir spēcīga nozīme – jo īpaši šai Lielā Gavēņa un mūsu zemes lielo ciešanu laikā. Tas mums liek sajust universālās Baznīcas plecu un pārējo ticīgo garīgo tuvību,” saka arhibīskaps Nassars aģentūrai Fides. Viņš izsaka cerību, ka īstenosies pāvesta Benedikta XVI aicinājumi izbeigt uguni, atjaunot mieru un nodibināt brīvību Sīrijā.

Jau vairāk nekā 20 tūkstoši sīru, bēgot no kara, ir šķērsojuši Libānas robežu. Izceļošana turpinās. Libānas Caritas prezidents, priesteris Simons Fadduls stāsta, ka pēdējās divās dienās viņa vadītā organizācija ir pieņēmusi vēl 100 ģimenes, taču bēgļu straume nemazinās. „Mūsu brīvprātīgie dara, ko var, lai palīdzētu bēgļiem, kas ierodas fiziski un psiholoģiski nomocīti,” saka Libānas Caritas organizācijas vadītājs. Arī viņš pateicas pāvestam par ierosmi ziedot Sīrijas karā cietušajiem.

Pārpublicēts no Vatikāna Radio latviešu programmas
]]>
„Tas ir tuvākmīlestības un solidaritātes žests, kuram, mūsu skatījumā, ir spēcīga nozīme – jo īpaši šai Lielā Gavēņa un mūsu zemes lielo ciešanu laikā. Tas mums liek sajust universālās Baznīcas plecu un pārējo ticīgo garīgo tuvību,” saka arhibīskaps Nassars aģentūrai Fides. Viņš izsaka cerību, ka īstenosies pāvesta Benedikta XVI aicinājumi izbeigt uguni, atjaunot mieru un nodibināt brīvību Sīrijā.

Jau vairāk nekā 20 tūkstoši sīru, bēgot no kara, ir šķērsojuši Libānas robežu. Izceļošana turpinās. Libānas Caritas prezidents, priesteris Simons Fadduls stāsta, ka pēdējās divās dienās viņa vadītā organizācija ir pieņēmusi vēl 100 ģimenes, taču bēgļu straume nemazinās. „Mūsu brīvprātīgie dara, ko var, lai palīdzētu bēgļiem, kas ierodas fiziski un psiholoģiski nomocīti,” saka Libānas Caritas organizācijas vadītājs. Arī viņš pateicas pāvestam par ierosmi ziedot Sīrijas karā cietušajiem.

Pārpublicēts no Vatikāna Radio latviešu programmas
]]> Raksti Andris Fri, 30 Mar 2012 17:19:00 +0300 http://www.lkmi.lv/news.php?item.1063.3 http://www.lkmi.lv/news.php?item.1066.3
Svētās Mises sākumā klātesošos uzrunāja Vinčencas diecēzes bīskaps un Venēcijas patriarhāta bijušais administrators Benjamins. Viņš uzsvēra, ka jaunais patriarhs ir kardināla Andželo Skolas pēctecis. Pēdējais nesen tika nominēts par Milānas diecēzes arhibīskapu. Tāpat kā iepriekšējam patriarham, arī bīskapam Moraļjam būs jāpieskaras visdažādāko rūpju nomākto cilvēku sirdīm. Viņam nāksies palīdzēt cilvēkiem pārvarēt ekonomisko krīzi, rūpēties par jauniešu izglītošanu, strādāt ar ģimenēm, kā arī veidot sabiedrisko dzīvi un sociālās drošības tīklu valstī.

Savukārt jaunais patriarhs uzrunā uzsvēra: „Katrs evaņģelizācijas ceļš sākas nevis ar pastorāliem plāniem vai akadēmiskiem teoloģijas projektiem, bet ar ikviena cilvēka līdzdalību Labās vēsts sludināšanā”. Protams, līdzekļi ir nepieciešami, tie veicina rezultātu, taču evaņģelizācijas pamats ir cits. Patiesībā mācekļi – viņš turpināja – rod pilnīgu personīgu saikni kopienā, pulcējoties ap Euharistijas galdu. Liela loma evaņģelizācijas darbā ir arī Jēzus Mātei Marijai. Ne velti jaunā patriarha ģerbonī atrodam devīzi: „Kopā ar Jēzus Māti Mariju”. Viņš ir ļoti cītīgs studijās, pieticīgs un sportisks – tā trīs vārdos savu dēlu raksturoja 85 gadus vecā māte Elena. Liturģiskās svinības noritēja sirsnīgā un priecīgā gaisotnē ar ticīgo vairākkārtējiem aplausiem un visa laba vēlējumiem.

Pr. M. Klušs, Venēcija

Pārpublicēts no Vatikāna Radio latviešu programmas
]]>
Svētās Mises sākumā klātesošos uzrunāja Vinčencas diecēzes bīskaps un Venēcijas patriarhāta bijušais administrators Benjamins. Viņš uzsvēra, ka jaunais patriarhs ir kardināla Andželo Skolas pēctecis. Pēdējais nesen tika nominēts par Milānas diecēzes arhibīskapu. Tāpat kā iepriekšējam patriarham, arī bīskapam Moraļjam būs jāpieskaras visdažādāko rūpju nomākto cilvēku sirdīm. Viņam nāksies palīdzēt cilvēkiem pārvarēt ekonomisko krīzi, rūpēties par jauniešu izglītošanu, strādāt ar ģimenēm, kā arī veidot sabiedrisko dzīvi un sociālās drošības tīklu valstī.

Savukārt jaunais patriarhs uzrunā uzsvēra: „Katrs evaņģelizācijas ceļš sākas nevis ar pastorāliem plāniem vai akadēmiskiem teoloģijas projektiem, bet ar ikviena cilvēka līdzdalību Labās vēsts sludināšanā”. Protams, līdzekļi ir nepieciešami, tie veicina rezultātu, taču evaņģelizācijas pamats ir cits. Patiesībā mācekļi – viņš turpināja – rod pilnīgu personīgu saikni kopienā, pulcējoties ap Euharistijas galdu. Liela loma evaņģelizācijas darbā ir arī Jēzus Mātei Marijai. Ne velti jaunā patriarha ģerbonī atrodam devīzi: „Kopā ar Jēzus Māti Mariju”. Viņš ir ļoti cītīgs studijās, pieticīgs un sportisks – tā trīs vārdos savu dēlu raksturoja 85 gadus vecā māte Elena. Liturģiskās svinības noritēja sirsnīgā un priecīgā gaisotnē ar ticīgo vairākkārtējiem aplausiem un visa laba vēlējumiem.

Pr. M. Klušs, Venēcija

Pārpublicēts no Vatikāna Radio latviešu programmas
]]> Raksti Andris Wed, 28 Mar 2012 17:19:00 +0300 http://www.lkmi.lv/news.php?item.1066.3 http://www.lkmi.lv/news.php?item.819.3
Apvienības locekļi palīdz sagatavot dažādas liturģiskās svinības Vatikānā un draudzēs, un rūpējas par to norisi. Viņi veic arī veselu virkni karitatīvo darbu, sadarbojoties ar Mātes Terēzes Žēlsirdības misionārēm un Žēlsirdības meitu kongregāciju. Šie darbi prasa dziļu iekšējo motivāciju, kas tiek nemitīgi atjaunota ar intensīvu garīgo dzīvi. „Lai palīdzētu lūgties citiem, ir nepieciešama Dievam atvērta sirds,” teica pāvests. „Lai mudinātu citus ar cieņu izturēties pret svētvietām un svētlietām, sakrālā izjūtai ir jāmājo pašos. Lai palīdzētu tuvākajam ar patiesu kristīgo mīlestību, mums ir jābūt pazemīgiem garā un jāraugās ar ticības skatienu,” turpināja Benedikts XVI.

Pāvests atzinīgi novērtēja arī apvienības locekļu devumu saviem bērniem, viņu iekļaušanu draudžu dzīvē, kā arī izglītības programmas tiem, kas vēlas kļūt par jaunajiem apvienības locekļiem. Benedikts XVI ar tēvišķu mīlestību sveica apvienības jauniešus un aicināja viņus sekot svētīgā Pjerdžordžo Frassati piemēram, mīlot Dievu no visas sirds, izbaudot kristīgās draudzības skaistumu un kalpojot Kristum visnabadzīgākajos brāļos.

Pāvests pateicās svēto Pētera un Pāvila apvienībai arī par sveicieniem un jo īpaši par lūgšanām, tuvojoties viņa priesterības 60. gadskārtai. Viņš teica: „dāvana, ko esat vēlējušies man pasniegt, atgādina, ka vienmēr vispirms esmu Kristus priesteris. Tā atgādinās arī par jums, kad svinēšu atpestījošo upuri. Paldies no visas sirds!”

Tikšanās noslēgumā Benedikts XVI atzīmēja, ka apvienība godina Jaunavu Mariju, īpaši piesaucot viņu ar titulu Virgo Fidelis – „Uzticīgā Jaunava”. „Šodien uzticība ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk,” teica pāvests un piebilda: „Dzīvojam sabiedrībā, kas šo vērtību ir pazaudējusi. Ekonomisku un organizatorisku apsvērumu dēļ, tiek izceltas pārmaiņas, mobilitāte, strauja pieskaņošanās. Tas ir arī likumīgi, tomēr cilvēcisko attiecību kvalitāti var novērtēt pēc uzticības.”

Atgādinot, ka Dievs ir uzticīgs, pāvests novēlēja, lai svēto Pētera un Pāvila apvienības locekļi paliek vienmēr uzticīgi Kristum un Baznīcai, un lai viņiem palīdz Uzticīgā Jaunava – Virgo Fidelis. Lai viņa izlūdz mieru ģimenēm un lai no tām rodas patiesi kristīgie paaicinājumi uz laulības, priesterisko un konsakrēto dzīvi.

Pārpublicēts no Vatikāna Radio latviešu programmas
]]>
Apvienības locekļi palīdz sagatavot dažādas liturģiskās svinības Vatikānā un draudzēs, un rūpējas par to norisi. Viņi veic arī veselu virkni karitatīvo darbu, sadarbojoties ar Mātes Terēzes Žēlsirdības misionārēm un Žēlsirdības meitu kongregāciju. Šie darbi prasa dziļu iekšējo motivāciju, kas tiek nemitīgi atjaunota ar intensīvu garīgo dzīvi. „Lai palīdzētu lūgties citiem, ir nepieciešama Dievam atvērta sirds,” teica pāvests. „Lai mudinātu citus ar cieņu izturēties pret svētvietām un svētlietām, sakrālā izjūtai ir jāmājo pašos. Lai palīdzētu tuvākajam ar patiesu kristīgo mīlestību, mums ir jābūt pazemīgiem garā un jāraugās ar ticības skatienu,” turpināja Benedikts XVI.

Pāvests atzinīgi novērtēja arī apvienības locekļu devumu saviem bērniem, viņu iekļaušanu draudžu dzīvē, kā arī izglītības programmas tiem, kas vēlas kļūt par jaunajiem apvienības locekļiem. Benedikts XVI ar tēvišķu mīlestību sveica apvienības jauniešus un aicināja viņus sekot svētīgā Pjerdžordžo Frassati piemēram, mīlot Dievu no visas sirds, izbaudot kristīgās draudzības skaistumu un kalpojot Kristum visnabadzīgākajos brāļos.

Pāvests pateicās svēto Pētera un Pāvila apvienībai arī par sveicieniem un jo īpaši par lūgšanām, tuvojoties viņa priesterības 60. gadskārtai. Viņš teica: „dāvana, ko esat vēlējušies man pasniegt, atgādina, ka vienmēr vispirms esmu Kristus priesteris. Tā atgādinās arī par jums, kad svinēšu atpestījošo upuri. Paldies no visas sirds!”

Tikšanās noslēgumā Benedikts XVI atzīmēja, ka apvienība godina Jaunavu Mariju, īpaši piesaucot viņu ar titulu Virgo Fidelis – „Uzticīgā Jaunava”. „Šodien uzticība ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk,” teica pāvests un piebilda: „Dzīvojam sabiedrībā, kas šo vērtību ir pazaudējusi. Ekonomisku un organizatorisku apsvērumu dēļ, tiek izceltas pārmaiņas, mobilitāte, strauja pieskaņošanās. Tas ir arī likumīgi, tomēr cilvēcisko attiecību kvalitāti var novērtēt pēc uzticības.”

Atgādinot, ka Dievs ir uzticīgs, pāvests novēlēja, lai svēto Pētera un Pāvila apvienības locekļi paliek vienmēr uzticīgi Kristum un Baznīcai, un lai viņiem palīdz Uzticīgā Jaunava – Virgo Fidelis. Lai viņa izlūdz mieru ģimenēm un lai no tām rodas patiesi kristīgie paaicinājumi uz laulības, priesterisko un konsakrēto dzīvi.

Pārpublicēts no Vatikāna Radio latviešu programmas
]]> Raksti Andris Wed, 28 Mar 2012 03:29:17 +0300 http://www.lkmi.lv/news.php?item.819.3