Kristus ir augšāmcēlies un uzkāpis debesīs, un atsūtījis Svēto Garu!

Vismīļie draugi!

       Dievišķā Apredzība piecus gadus atpakaļ mani atveda kalpot Zaļajā salā – Īrijā, kur pirmo reizi atlidoju 7.05.2008. Jau Vasarsvētkos (11.05.2008.) notika pirmie manis vadītie dievkalpojumi Īrijas latviešiem Rušā un Dublinā. Ar šo manu nozīmējumu par pastāvīgo kapelānu Latvijas katoļticīgajiem tika izveidota pastāvīga Misija Īrijā (LKMI=Latvijas katoļticīgo Misija Īrijā), kas oficiāli darbojas jau piecus gadus. To pilnībā uztur Dublinas arhibīskaps Diarmuid Martin, par ko viņam gribas izteikt vislielāko pateicību. Pēc otrreizējās atlidošanas uz Dublinu 7.06.2008. vēl nezināju, kur lai atrodu naktsmājas, jo nekas praktiski vēl nebija sagatavots tik īsā laikā, lai nodrošinātu mani ar dzīvesvietu. Tad, Svētā Gara vadīts, devos uz augustīniešu John’s Lane klosteri uz Thomas Street, kur tajā vakarā vajadzēja notikt mūsu dievkalpojumam. Klostera vadība mani laipni uzņēma un tā es paliku tur ne tikai vienu nakti, bet jau dzīvoju šajā klosterī veselus piecus gadus, apkalpojot tautiešus visā plašajā Īrijas Republikā. Paralēli sāku palīdzēt darbdienās arī klostera baznīcā, celebrējot angliski mises priekš īriem. Iemācījos pat dziedāt angliski Mises daļas, ieskaitot Prefāciju (ko īru priesteri nekad praktiski nedzied). Esmu ļoti priecīgs par jauko atmosfēru šajā augustīniešu kopienā, kura mani uzņēma kā savējo un atbalstīja visu piecu gadu garumā. Sevišķa pateicība Sv. Jāņa klostera prioram par laipnību un personīgo palīdzību ar dievnama un telpu lietošanas iespējām mūsu Misijas vajadzībās. Manu uzturēšanu šajā klosterī pilnībā sedza Dublinas arhidiecēzes kūrija, un šie izdevumi izrādījās samērā lieli (60 Eur diennaktī)...

       Visu pastorālā darba sistēmu nācās izveidot pašam, ar laiku pielāgojot labākus kalpošanas veidus, lai kaut cik būtu dota iespēja tautiešiem vairākās vietās piedalīties dievkalpojumos un saņemt garīgos pakalpojumus dzimtajā valodā. Var teikt, kad esi iemests dīķī, vai nu iemācies peldēt, vai nu noslīksi. Ar Dieva palīgu izdevās pārvarēt visus pirmos redzamos šķēršļus un grūtības jaunajā kalpošanā, kas radikāli atšķiras no tradicionālā kalpošanas veida Latvijas draudzēs. Te viss bija jāsāk praktiski no sākuma, atbalstoties uz tā nelielā pamatiņa, kuru bija paspējuši ielikt mani priekšteči – priesteri Aleksandrs Stepanovs, nelaiķis Artūrs Krištapovičs un Andris Priede.
         Liels iepriecinājums bija Jelgavas bīskapa Antona Justa apciemojums 21.06.2009., kad viņš neformāli ieradās uz mūsu Misijas pirmo gadadienu un piešķīra Iestiprināšanus sakramentu 9 tautiešiem. Viņš bija pirmais bīskaps, kurš sāka aktīvi rūpēties par latviešu emigrantu garīgo aprūpi Īrijā un vienīgais no Latvijas baznīcas vadības, kurš mūs ir apmeklējis trīsreiz pa šiem Misijas pastāvēšanas pieciem gadiem.

       15. maijā 2011. gadā bīskaps Antons Justs atkal pulcināja Īrijas latviešus uz svinīgo dievkalpojumu, lai pateiktos Kungam par mūsu Misijas pastāvēšanas trijiem gadiņiem un lūgtos kopā ar mums. Viņš iestiprināja 4 ticīgos, apzīmogojot tos ar Svētā Gara zīmogu un iekļaujot viņus lielajā Kristus dibinātajā Baznīcā. Bīskapa vizīte iekrita Lieldienu laika IV svētdienā, kad Baznīca svinēja Kristus – Labā Gana svētdienu un lūgšanu dienu par paaicinājumiem. Sprediķī pārdomājām par Priesterības lielo nozīmi un vajadzību lūgties par jauniem paaicinājumiem Baznīcā. Bija iespēja pateikties Dievam arī par jauno svētīgo – pāvestu Jāni Pāvilu II, kurš 6.01.1996. svētā Pētera bazilikā Romā konskrēja bīskapus Antonu Justu un Andreju Brūmani. Man un bīskapam Justam bija liela laime piedalīties šajās pāvesta beatifikācijas svinībās Romā 1.-2.05.2011. Pēc svinīgā dievkalpojuma Dublinā, kuru kuplināja skaistie un skanīgie mūsu ansambļa četrbalsīgie dziedājumi, ticīgie vienojās kopīgajā sadraudzības maltītē – agapē, kur katram bija iespēja personīgi tikties ar bīskapu pie cienastu galdiem. Tā bija patiesi jauka svētku diena, kurā valdīja prieka atmosfēra visu dalībnieku sirdīs. Par to mēs sirsnīgi pateicamies nu jau emeritētajam bīskapam Antonam Justam. 18.05.2011. bija neliels svētceļojums uz īru nacionālo mariānisko svētvietu Knock, kur varējām kopā ar bīskapu Justu celebrēt svēto Misi latviski Dievmātes parādīšanās kapelā. Man tā bija arī zināma dāvana un iespēja tur pateikties par Priesterības 20 gadiem.
Tā noslēdzās šīs nelielās svinības mūsu Misijas trešgadē.

       Mēs visi labi vēl paturam atmiņā 50. Vispasaules Euharistisko Kongresu Dublinā 10.-17.06.2012., uz kuru arī bija ieradies bīskaps Antons Justs. Tā bija lieliska dāvana un iepriecinājums manā 44. Dzimšanas dienā – 10. jūnijā, kurā svinējām Kristus Miesas un Asiņu svētkus un pirmo reizi devāmies euharistiskajā procesijā ar 4 evaņģēlijiem pa John’s Lane skaisto augustīniešu baznīcu. Bīskaps pats vadīja svinīgo dievkalpojumu un procesiju, stiprinot klātesošos tautiešus ticībā. Svētkos piedalījās arī Latvijas pilnvarotais vēstnieks Īrijā Pēteris Kārlis Elferts un luterāņu latviešu draudzes Dublinā mācītājs Artis Druvietis ar vairākiem draudzes locekļiem. Tā bija skaista liecība mūsu ekumeskajai sadarbībai Īrijā, ko aizsākām ar iepriekšējo luterāņu mācītāju Uģi Brūkleni, ar kuru esam kļuvuši ļoti labi draugi. Un man ir gandarījums, ka varējām būt kopā un pielūgt vienu mūsu Pestītāju, apslēpto zem maizes euharistiskajām zīmēm Vissvētākajā Sakramentā. Bīskaps piešķīra arī ōsreiz Iestiprināšanas sakramentu 5 mūsu katoļticīgajiem. Kopā ar bīskapu Antonu veselu nedēļu mēs aktīvi piedalījāmies Euharistiskā kongresa pasākumos un dievkalpojumos, kopā vairākas reizes mirkām lietū laukumā Mises laikā, kopā izstarojām prieku saules apmirdzētajā Cronparka stadionā Kongresa noslēguma dievkalpojumā 17.06.2012. Tie paliks kā neaizmirstamie prieka mirkļi par lielo ticības manifestāciju, par kādu kļuva šis 50. Vispasaules Euharistiskais kongress. Iespējams, ka mēs ar bīskapu Antonu arī bijām gandrīz vienīgie dalībnieki no latviešiem kongresā, jo par dalību vajadzēja maksāt palielu summu, ko daudzi tautieši nespētu upurēt šim mērķim... Paldies bīskapam vēlreiz par viņa solidaritāti un atbalstu mūsu Misijai un man personīgi sevišķi grūtajos Misijai brīžos.

       Taču jāsaka arī, ka tieši pirms šī kongresa sāka parādīties melnie mākoņi pie mūsu Misijas debesīm, un tās bija Dublinas kūrijas finansiālās grūtības turpināt finansēt LKMI tālāko darbību Īrijā, kas gadā Dublinas arhidiecēzei izmaksāja vairāk kā 30 000 Eur... Un tā nav maza summa patreizējās ekonomiskās krīzes laikos, kad Īrijas baznīcai radās milzīgi izdevumi sakarā ar visiem pedofīlijas nesenajiem skandāliem. Sākās pārrunas ar kūrijas vadību, veselas četras reizes nācās sniegt dažādas atskaites par mūsu Misijas darbību, jo diemžēl visur Baznīcā tiek dota priekšroka statistikai, kas šajos emigrācijas apstākļos nekad nevar būt liela un pastāvīga, ja, protams, priesteris nestrādā tikai statistikas dēļ... Un grūtību šajā kalpošanā jau arī netrūka, intensīvi mudinot tautiešus aktīvāk piedalīties mūsu dievkalpojumos. Kā jau minēju, atsaucīgo dvēseļu nav pārāk daudz, bet ir prieks par katru ticīgo, kas atbrauc uz latviešu dievkalpojumiem un to dara ar prieku. Katram ganam rūp, lai viņam būtu lielāks ganāmpulks, taču ar varu nevienu nevar piespiest rūpēties par savu garīgo dzīvi. Liekas, centos darīt daudz, lai ieinteresētu tautiešus piedalīties mūsu dievkalpojumos, kuplinot tos ar skaistiem mūsu ansamblīša dziedājumiem, lai katrā Misē rastos svētku sajūta. Taču sastapos ar neparasti lielu vienaldzību mūsu tautiešu attieksmē pret ticības lietām. Vairākumam caur mūsu Misiju izgājušajiem tautiešiem interesēja tikai nokristīt bērnus, jo citādāk tos nepieņemtu katoliskās Baznīcas vadītajās skolās, kādas Īrijā sastāda ap 95%. Lielākā daļa šeit ierodas bez kādas saistības ar ticību, bieži paši vecāki ir nekristīti, pat galīgi ignoranti ticības lietās. Centos tādiem piedāvāt iepazīties ar katoliskās Baznīcas mācību, taču tas viņus neinteresēja, un bieži tādi ienācēji arī ātri pazuda, jo bērnu garīgās audzināšanas lietas viņi neuzskatīja par prioritāti. Kā jau lielāka daļa mūsdienās dzīvo bez Laulības sakramenta. Tikai nedaudzi piekrita sakārtot savu garīgo dzīvi, nokristīties, iesvētīties, salaulāties. Par tiem man arī ir liels prieks, ka varēju tiem pakalpot un palīdzēt kļūt par Dieva bērniem un kristiešiem. Vairāki, kas izgāja katehēzi pa skype, tika sagatavotu svētajiem sakramentiem gan šeit, gan Latvijā, kur tos varēja svinēt radu un draugu pulkā, piem., Laulības vai Kristības. Esmu daudz laika veltījis tieši katehēzēm, izmantojot internetu, bez kā palīdzības šajos apstākļos būtu neiespējami kaut ko darīt. Piecu gadu laikā caur mūsu Misiju ir izgājuši vairāk kā 450 tautiešu, kas bija piereģistrēti. Tomēr šis skaits nebija pietiekošs Dublinas kūrijai, jo mana kalpošana bija ne tikai Dublinā, bet es braucu katru svētdienu reizi mēnesī arī uz Rušu, Droghedu, Corku, Limeriku, dažas reizes gadā arī uz Roscrea, kur varēja būt latviešu katoļticīgo dievkalpojumi. Katrā vietā bija dažāds ticīgo skaits, kas nekad nebija regulārs vai stabils, ļoti bieži tas mainījās, atkarībā no tautiešu darba un noskaņojuma grafikiem. Lai nu kā, tomēr priecājos par katru tautieti, kas atbrauca uz mūsu dievkalpojumiem. Esmu tiem ļoti pateicīgs par līdzdalību Misijas dzīvē un lūdzos par par visiem tautiešiem šeit.

     Kaut arī Dublinas kūrija izlēma slēgt mūsu Misiju, ņemot vērā arī mazu ticīgo apmeklējumu latviešu dievkalpojumos, tomēr mēs varam pateikties Dievam par šiem pieciem LKMI gadiem, par visiem labas gribas tautiešiem, kuri aktīvi piedalījās Misijas dzīvē, to atbalstīja, lūdzās un bija solidāri ar mums. Tā bija Dieva žēlastība lūgties savā dzimtajā valodā, ko daudzi neizmantoja. Pateicos vēlreiz visiem, kuri brauca uz mūsu Misēm, dziedāja, muzicēja, piekalpoja pie altāra, rīkoja agapes, sevišķi Regīnai un Jānim Rītiņiem Droghedā, mūsu ļoti aktīvai Šteinertu ģimenei, kura ar visiem 5 bērniem regulāri brauca no Rušas gan uz Dublinu, Droghedu un citām vietām kopā lūgties un kalpot. Paldies arī Diānai Grzimolovskai par lielu atbalstu sevišķi pirmajos Misisjas kalpošanas gados. Lai Dievs visus jo bagātīgi svētī un sargā arī turpmāk šajā zemē un visur, kur Dievs jūs sūtīs dzīvē!!! Atvainojos arī visiem, kuri varbūt palika aizvainoti vai neapmierināti ar manu personu un darbošanos – visi esam tikai nepilnīgās būtnes virs zemes. Lūdzos par jums visiem un lūdzu jūs lūgties par mani arī turpmāk! Būsim vienmēr vienoti lūgšanās!

Priecīgus Svētā Gara nosūtīšanas svētkus!
Kristus ir augšāmcēlies un uzkāpis debesīs, un atsūtījis Svēto Garu!

LKMI kapelāns priesteris Andris Solims

Garīgie pakalpojumi

Iestiprināšanas sakraments

      Aicinu visus, kuri ir tikai kristīti un iesvētīti, t.i., kuri ir piegājuši pie Pirmās grēksūdzes un pieņēmuši Vissvētāko Sakramentu Pirmajā svētajā Komūnijā, pieņemt arī Iestiprināšanas sakramentu Latvijas apciemojuma laikā vai arī šeit, Īrijā. Ir jāatceras, ka bez Iestiprināšanas sakramenta ticīgais nav līdz galam ievadīts Kristus noslēpumos un pilnīgā vienotībā ar Viņa mistisko miesu - Baznīcu. Kristība, Iestiprināšana un Vissvētākais Sakraments veido vienu veselu Kristīgās Ievadīšanas procesu, kas ticīgo padara definitīvi par Kristus Baznīcas locekli un piederīgo pie Jēzus ganāmpulka avīm. Iestiprināšanā bīskaps, kas ir vietējās baznīcas vienotības ar Kristus Vispārējo Baznīcu garants un šī sakramenta redzamā zīme, caur iesvaidīšanu ar hrizmas jeb pateicības eļļām dāvā ticīgajam Svēto Garu kā dāvanu, kura zīmogu uz pieres tas saņem un kļūst par pilntiesīgu Kristus Baznīcas locekli. Tātad tā ir ieiešana Baznīcā un piederība Kristum, kurš ar savām Asinīm ir dzēsis mūsu grēka parādzīmi, ar kuru tikām apzīmogoti jau pie dzimšanas. Līdz ar to mēs kļūstam arī par Kristus: 1) īpašumu; 2) kalpiem; 3) draugiem un 4) karavīriem. Ir jāņem vērā, ka tiem, kuri vēlas kļūt par jaunkristamā krustvecākiem, ir jābūt obligāti iestiprinātiem, jo pretējā gadījumā tie var būt tikai kā Kristības liecinieki. Arī noslēdzot Laulības sakramentu, Baznīcas likumi pieprasa, lai līgavaiņi būtu iestiprināti. Tomēr, nākot pretī mūsdienu cilvēkiem, Baznīca uzticas, ka līgavaiņi sakārtos Iestiprināšanas sakramenta pieņemšanas jautājumu vistuvākajā laikā pēc laulībām, ja nebija iespējas to izdarīt pirms. Lai varētu pieņemt Iestiprināšanas sakramentu, ir jābūt kristītam un iesvētītam; ir jāatkārto katehisms - Baznīcas mācības daļa par Iestiprināšanu; jāizņem pie manis speciāla zīme - caurlaide, ka ir sagatavots šī sakramenta pieņemšanai konkrētajā vietā un datumā; jāpieiet īsi pirms tam pie grēksūdzes un jāpieņem Vissvētākais Sakraments svētās Mises laikā, kurā notiek Iestiprināšana. Pēc tam ir jāizņem no manis arī apliecība par Iestiprināšanas sakramenta saņemšanu. Ieteicams uzzināt un iegaumēt bīskapa vārdu un uzvārdu, kurš piešķīra doto sakramentu, lai to ierakstītu arī apliecībā. Taču galvenais nosacījums ir labi sagatavoties šī sakramenta pieņemšanai iekšēji un neatlikt to uz vēlāko laiku, kas parasti pēc tam vairs neatrodas. Lai Dievs Jūs svētī un palīdz pieaugt labajā gribā un Svētajā Garā, kuru tik bagātīgi saņemam dāvanā Iestiprināšanā!

Aktuāli: šajās brīvdienās

(Dievkalpojumu sarakstu tekošajam mēnesim

skatīt sadaļā: Dievkalpojumi)

Svētā Mise latviešu valodā

VISSVĒTĀS TRĪSVIENĪBAS SVĒTKOS

26. maijā (26.05.) pl. 15:00 

Rush, Co. Dublin;

St. Maur’s Church

(Pirmspēdējais dievkalpojums Rušā!!!)

Visvecākais Latvijas priesteris Antons Šķeļs mūžībā

      8.05.2013 Pestītājs un Vissvētākā Jaunava Marija apciemoja Viļānu Mariāņu tēvu kongregācijas klosteri, lai paņemtu debesu valstībā uzticīgā Kristus kalpa un liela Dievmātes godinātāja tēva Antona Šķeļa dvēselīti, kurš šķīrās no šīs pasaules 97 gadu vecumā kā visvecākais Māras zemes priesteris. Zīmīgi, ka viņa aiziešana mūžībā notika tieši Dievmātes godam veltītajā mēnesī - maijā, kad Eiropa pateicās tajā dienā par Otrā Pasaules kara beigām, svinot Uzvaras svētkus. Varētu teikt, ka tēvs Antons arī svinēja savas ticības uzvaras svētkus, saglabādams to stipru un nelokāmu visas dzīves garumā, izejot cauri neskaitāmiem pārbaudījumiem un uzbrukumiem no čekistu puses.

      Atceros, kad man bija 14 gadi un biju jau Dagdas draudzes "oficiālais" ērģelnieks 1982. gadā, nomainījās dekāns un atnāca kalpot tēvs Antons Šķeļs. Tad čekisti sāka pie viņa kasīties un pieprasīt mani atstādināt no ērģeļu spēlēšanas un kora vadīšanas, piedraudot viņam atņemt "spravku" - kalpošanas atļauju. Ar sāpēm sirdī nācās atstāt Dagdas draudzes ērģelnieka vietu, jo, protams, ka priestera drošība bija daudz svarīgāka par manējo. Tajā laikā iepazinu tēvu Antonu kā pazemīgu un laipnu priesteri, kurš pats arī mācīja un rūpējās par draudzes locekļu izglītošanu ar jaunām latgaliešu dziesmām un misēm. Priekš tā laika tā bija sava veida innovācija Latgalē. Zināma bija tēva Antona aizraušanās ar homeopātijas zinātni. Tāpēc viņš bieži bija uzmanīgs arī pret cilvēku slimībām, piedāvādams savas zāles, tādā veidā gribēdams palīdzēt slimajiem atveseļoties. Varētu teikt, ka bija gan dvēseles, gan miesas ārsts. Runāja pieklusinātā balsī, jo bija problēmas ar dzirdi, taču to kompensēja ar mīlestību, ar ko uzrunāja katru. Dievs deva viņam arī labu restaurātora dāvanu, jo visur, kur tēvs Antons strādāja, dievnami bija uzturēti labā kārtībā un gaumīgi restaurēti, gan Šķaunē, kur strādāja ilgus gadus, gan Dagdā, gan Bēržgalē un Viļānos. Pēc dabas bija zināmi prasīgs pret sevi un citiem, būdams paklausīgs mūka regulai, kuru stingri ievēroja līdz mūža galam. Pārdzīvoja par liturģijas jauninājumiem, kurus citi priesteri nereti traktēja individuāli, gribēdams pareizi kalpot Romas Baznīcas liturģiju. No vienas puses konservatīvs, no otras puses savam laikam pat progresīvs un radošs - tādu varētu raksturot tēvu Antonu Šķeļu, īstu mariāni un priekšzīmīgu garīdznieku, klasisku paraugu jaunākai mūku paaudzei. Vecumā un slimībā viņš turpināja kalpot ar savām lūgšanām Viļānu mīļotajā mariāņu klosterī, līdz sagaidīja savu kārtu doties pie mīļotās Dievmātes un viņas Dēla uz mūžīgā prieka un mīlestības mielastu debesu priesteru saimē, kur svinēs ar Kristu - Visaugsto un Mūžīgo Priesteri nebeidzamas slavas un godības Liturģiju eņģeļu koru pavadībā.

      Tēva Antona Šķeļa bēru dievkalpojums notiks 11.05. pl. 12:00 Viļānu baznīcā, kuras dārzā viņa mirstīgās atliekas atradīs atdusas vietu pēc tik gariem un sūriem darba gadiem. Lai Kungs un Debesu Karaliene uzņem savu kalpu mūžīgajās mājās priecāties nebeidzamā lieldienu priekā atpestīto saimē debesīs!!!

       Mūžīgo mieru dāvā viņam, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņam! Lai viņš dus mierā! Amen!

pr. Andris Solims, LKMI

9. maijā tiek svinēti Kunga Debeskāpšanas svētki, kuri Latvijas baznīcā tiek svinēti 40. dienā pēc Kristus Augšāmcelšanās, bet Rietumos tie tiek pārcelti uz nākamo svētdienu, proti, 12. maiju.

Vissirsnīgākie un vismīļākie sveicieni visām māmiņām un vecmāmiņām Mātes dienā, dāvājot viņām mūsu dvēseles krāšņākos lūgšanu ziedu klēpjus!!!

Maija mēneša dievkalpojumi

           Maija mēnesis katoliskajā Baznīca tradicionāli tiek veltīts Vissvētākās Jaunavas Marijas godam, kad ticīgie pulcējas draudžu dievnamos vai pie Latgales ceļmalu krustiem, kur notiek Dievmātes godināšana. Baznīcās pēc vai pirms sv. Mises notiek maija mēneša dievkalpojumi, kuros tiek skaitītas lūgšanas un dziedāta Litānija Dievmātes godam, tiek uzstādīts publiskai pagodināšanai Vissvētākais Sakraments, ar kuru beigās tiek svētīti ticīgie.

Līdzīgi Latgalē pie ceļmalu krustiem ticīgie pulcējas vakaros, lai dziedātu dziesmas un Litāniju Vissvētākās Jaunavas Marijas godam. Tā ir skaista un sena Latgales novada katoļticīgo tradīcija šajā mēnesī apliecināt savu mīlestību Dievmātei, ticībā raidot savas lūgšanas kopā ar Mariju uz viņas Dēlu Jēzu Kristu. Jaunava Marija neaizēno sava Dēla godu un neaizvieto Viņa kultu, bet gan daudzus ved pie Jēzus kā mūsu garīgā Māte, kura rūpējas par savu garīgo bērnu pestīšanu, tādā veidā palīdzot Kristum mūsu atpestīšanas darbā. Dievmāte ir stipra mūsu Aizbildne pie Dieva, tādēļ tik daudzi miljoni ticīgo pasaulē viņu godina un lūdz viņas debesīgo aizbildniecību mūsu vajadzībās. Steigsimies pie Jaunavas Marijas, meklējot pie viņas patvērumu bēdās, jo viņa ir Bezvainīgā Jaunava, kas ir uzņemta debesīs un ir vistuvāk savam Dēlam Jēzum.

Ģimenes arī tiek aicinātas katru vakaru vienoties kopīgās lūgšanās Dievmātes godam, jo tur, kur ģimenes lūdzas kopā, tur veidojas Baznīcas šūniņas un tiek stiprinātas pašas ģimenes saites. Praktizēsim mūsu tautas skaistās kristīgās tradīcijas, lai nemazinātos ticības gars un neizzustu mūsu kristīgā identitāte.

P.S. Litāniju Vissvētākās Jaunavas Marijas godam var atrast sadaļā „Lūgšanas - Litānijas".

Kristus ir augšāmcēlies, Alleluja!

Dārgie tautieši Īrijā, Latvijā, Anglijā, Kanādā, Amerikā, Austrālijā, Itālijā un visās pasaules malās!

         Visus no sirds gribu sveikt šajos gaišajos un līksmajos Dieva Dēla Augšāmcelšanās svētkos un novēlēt mums visiem reāli augšāmcelties no visiem kritieniem – gan garīgiem, gan ekonomiskiem, lai mēs spētu ātrāk iziet no vispārējās krīzes, kas ir pārņēmusi praktiski visu pasauli. Kristus atnāca pirms diviem gadu tūkstošiem uz šo grēka un nāves pārmainīto pasauli, lai to restaurētu un visai radībai atgrieztu tās sākotnējo veidolu. Viņš uzņēmās izlabot Ādama un Ievas pirmdzimtā grēka vainu, ko viņi atteicās pat atzīt Paradīzes dārzā, par ko arī saņēma Dieva sodu: zaudēja garīgo un materiālo labklājību un kļuva mirstīgi. Zemes paradīze jeb labklājības un pārpilnības stāvoklis izbeidzās priekš visiem cilvēkiem visās paaudzēs, taču mūsu Radītājs un Tēvs nevēlējās cilvēka nāvi un mūžīgās ciešanas ellē, ko bija jau radījis sātans. Tādēļ Dievs deva cilvēkam otru iespēju būt laimīgam debesu paradīzē, izlabodams viņa vietā pielaisto kļūdu un atjaunodams visai cilvēcei Dieva bērnu tiesības, kuras zaudējām caur pirmdzimto grēku. Neaizmirsīsim, ka šī grēka pamatā bija lepnība, kas ir visu grēku un netikumu māte un sakne.
        Pirmā cilvēka vēlme būt Dieva vietā nav mazinājusies arī mūsu modernisma laikmetā, kad cilvēks labprāt grib saraut visas attiecības un saistības ar savu Radītāju un ieņemt vietu Dieva tronī. Mīlestības harmonija tika izjaukta caur mūsu pirmvecākiem, bet Jēzus Kristus to restaurēja caur savas bezgalīgās Mīlestības Upuri, ko Viņš salika uz krusta Lielajā Piektdienā par visiem grēciniekiem visās paaudzēs. Te parādās Debesu Tēva neizmērojamā Žēlsirdība pret cilvēkiem, kuru atpestīšanas labā Viņš nesaudzēja pat savu Viendzimušo Dēlu, kurš pieņēma cilvēcisko dabu un cieta mūsu vietā krusta nāvi, vissmagāko ciešanu sodu tā laika romiešu sodu sistēmā. Būdams nevainīgs, Kristus nomira vainīgās cilvēces vietā, izlīdzinādams Ādama grēku un atgriezdams mums visiem tiesības Dievu atkal saukt par Tēvu. Vēl vairāk – dievišķais Glābējs sagrāva mūžīgās Nāves un elles varu, kas turēja savos grēka valgos visu cilvēci. Caur savu augšāmcelšanos Kristus atgrieza mums mūžīgās dzīves dāvanu, ka bijām zaudējuši. Kaut arī laicīgais sods – cilvēka miesas nāve – palika, tomēr tika nocelts mūžīgais sods – mūžīgā nāve. Kristus mirusī Miesa tika pārveidota Viņa augšāmcelšanās brīdī. Arī mūsu nākamās augšāmcelšanās brīdī Dievs mums dāvās jaunu miesu, kas būs pēc Kristus Augšāmcelšanās godības apstarotās Miesas parauga. Šo lielo noslēpumu cilvēciskais prāts nav spējīgs aptvert, tāpēc tas vienmēr paliks mūsu ticības pamatnoslēpums, ko tikai ticībā spējam pieņemt. Jāpiebilst, ka nedrīkst šo augšāmcelšanās noslēpumu jaukt ar iedomāto reinkarnācijas ideju, jo Dievs mūs katru ir radījis individuāli kā oriģinālo būtni, nevis kserokopiju. Un Jēzus ir izlējis savas Visdārgās Asinis par katru no mums, dāvājot arī personīgo atpestīšanu katram indivīdam, kurš to ir pieņēmis. Ja mēs ticam, ka Dievs mūs ir radījis no nekā, tad ticībā arī pieņemam, ka Viņš spēs Augšāmcelšanās brīdī jeb Pastarā dienā dāvāt jaunu miesu cilvēka dvēselei, kas ir nemirstīga. Svinot Kristus Augšāmcelšanās svētkus, kristieši svin reizē arī savas nākamās augšāmcelšanās svētkus, kurus gaida atnākam laiku beigās. Tas ir viens no šo vislielāko kristiešu ticības svētku – Lieldienu svinību objektiem.

         Bet ikgadēji Lieldienu svētkos ticīgie tiek aicināti ar prieku svinēt Kristus uzvaru pār nāvi un pāreju no Nāves un Dzīvību, kas notiek Pashas svētajā naktī. Baznīca, kas ir Kristus iemīļotā Līgava, Lieldienu naktī cieši vienojas un ir solidāra ar savu debesīgo Līgavaini – Kristu cīņā ar Sātanu un Nāvi un ļoti priecājas par Pestītāja lielo triumfu – Līgavaiņa spīdošo uzvaru pār mūžseno cilvēces un Dieva ienaidnieku – elli, grēku un nāvi. Visiem kristiešiem tie ir liela prieka un sirsnīgas pateicības Jēzum svētki, kuros viņi tiek aicināti neaizmirst Pestītāja milzīgo Mīlestības Upuri, ko Kristus veica cilvēces labā. Tādēļ būtu ļoti skumīgi, ja šie visnozīmīgākie ticības svētki ļoti daudziem kristiešiem aprobežotos tikai ar Lieldienu olu krāsošanu un „olu kaujām”, šūpolēm, ar laicīgām izpriecām pie dabas vai svētku galda, ieviešot pagāniskus un māņticības elementus tajos. Kristus Dzimšanas svētki un Adventa laiks ir jau pilnībā aprīti caur biznesu un peļņas darījumiem. Nedrīkstam upurēt šim dēmonam arī Dieva Dēla Augšāmcelšanās svētkus, tāpēc aicinu visus kristiešus un labas gribas cilvēkus tos svinēt kristīgā veidā kopā ar Baznīcu, piedaloties svinīgajos dievkalpojumos un pieņemot savās no grēkiem attīrītajās dvēselēs Pestītāju. Tad mūsu prieks būs līdzīgs Kristus mācekļu priekam. Tad varēsim arī cerēt saņemt Kunga svētību mūsu ģimenēm, darbiem, tautām, ja palīdzēsim uzturēt Kristus atjaunoto Mīlestības harmoniju pasaulē ar savu cēlo kristieša paraugu.

       Lai Kristus Uzvaras spēks dāvā izturību un drosmi visiem slimajiem, vecajiem, vientuļajiem un vājajiem tautiešiem nest savu ciešanu un slimību krustu uzticībā un paļāvībā uz Kungu! Lai mīlestība izspiež naidu ievainotajās sirdīs un dod spēkus piedot visiem pāridarītājiem! Bet visiem materiālajās grūtībās nonākušajiem un darbu zaudējušajiem gribu novēlēt nekrist izmisumā un bezcerībā – atdosim Jēzum visas mūsu laicīgās dzīves problēmas un stipri paļausimies lūgšanās uz Viņa atbildi! Dievs Jūs visus mīl – priecāsimies par to kā Viņa patiesie bērni un būsim uzticīgi Debesu Tēva gribas pildītāji virs zemes, tad arī mūsu prieks debesīs būs mūžīgo Lieldienu prieks!!! Lai Augšāmcelšanās Gaisma apstaro visu drūmo siržu tumsības un ļauj dvēselei priecāties Kristus mācekļu priekā par Pestītāja dāvāto mūžīgās dzīves dāvanu! Izturību visos dzīves pārbaudījumos un paļāvību uz Kungu visās grūtībās, vairojot savu ticību Lieldienu brīnumam! Saglabāsim savu kristīgo un latvisko identitāti, nezaudējot ticību arī savas tautas gaišākai nākotnei, kaut arī tik daudz tumšu mākoņu ir pie mūsu mīļās Dzimtenes debesīm patreiz. Tomēr vienreiz arī tur atspīdēs tautas augšāmcelšanās gaismas stars. Turaties un esiet uzticīgi Kristum un Viņa Baznīcai! LKMI lūdzas par Jums un paļaujas arī uz Jūsu lūgšanu un līdzdarbošanās atbalstu, jo tā ir domāta tieši Jūsu garīgajam labumam. Paldies visiem, kas aktīvi iekļaujas un darbojas LKMI dzīvē! Lai augšāmcēlies Kristus Jūs sargā un svētī! Vēlreiz visiem priecīgus un mierpilnus Kristus Augšāmcelšanās svētkus, ko lai pavada šis Lieldienu laika kristiešu sveiciens:

Kristus ir augšāmcēlies! – Patiesi ir augšāmcēlies!

Patiesā cieņā un lūgšanu piemiņā:

priesteris Andris Solims,

Latvijas katoļticīgo misijas Īrijā kapelāns

Aicinājums visiem dziedāt gribošiem un ar dzirdi un dziedāšanas prasmi apveltītiem ticīgajiem pieteikties dziedāt mūsu dievkalpojumos Īrijā, lai varētu apgūt daudzbalsīgos dziedājumus, ar kuriem kuplinātu dievkalpojumu norisi Dieva godam!!!